1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, ilgtspējīgu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pārvaldi katras pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī līdzsvarotu pašvaldības pakalpojumu pieejamību.

3. pants. Pašvaldības kompetences veidi

(1) Pašvaldības kompetenci nosaka ārējie normatīvie akti un saskaņā ar likumu noslēgtie publisko tiesību līgumi.

(2) Publisko tiesību jomā pašvaldība īsteno:

1) autonomo kompetenci — autonomās funkcijas un brīvprātīgās iniciatīvas, kas tiek īstenotas kā autonomās funkcijas;

2) uzdoto kompetenci — deleģētos pārvaldes uzdevumus.

6. pants. Uzdevumu deleģēšana pašvaldībai

(1) Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā pašvaldībai var deleģēt valsts vai citas atvasinātas publiskas personas kompetencē ietilpstošu pārvaldes uzdevumu.

(2) Deleģējot pārvaldes uzdevumu, pašvaldībai tiek nodrošināts finansējums, kas nepieciešams attiecīgā pārvaldes uzdevuma izpildei.

(3) Valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildē pašvaldība pārstāv valsti un ir Ministru kabineta padotībā. Valsts ir atbildīga par deleģētā pārvaldes uzdevuma tiesisku un lietderīgu izpildi.

7. pants. Pašvaldības tiesības deleģēt uzdevumus

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pašvaldība atsevišķu tās autonomajā kompetencē ietilpstošu pārvaldes uzdevumu var deleģēt citai personai.

8. pants. Valstspilsētu pašvaldības funkcijas

(1) Rīgas valstspilsētas pašvaldība papildus pašvaldības autonomajām funkcijām pastāvīgi pilda šādas galvaspilsētas funkcijas:

1) nodrošina apstākļus ārvalstu delegāciju uzņemšanai un Latvijā akreditēto diplomātisko pārstāvniecību, starptautisko organizāciju un to pārstāvniecību darbībai, kā arī uztur ar to saistītos pašvaldībai piederošos nacionālās reprezentācijas objektus;

2) piedalās starptautiski un nacionāli nozīmīgu pasākumu organizēšanā un galvaspilsētas starptautiskā tēla stiprināšanā;

3) piedalās valsts un starptautiskas nozīmes vēstures objektu, nacionālās nozīmes kultūrvēsturisko objektu, kā arī kultūras infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā;

4) piedalās valsts nozīmes sakaru sistēmu un transporta infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā.

(2) Citas valstspilsētu pašvaldības papildus pašvaldības autonomajām funkcijām pastāvīgi veic šā panta pirmās daļas 3. un 4. punktā minētās funkcijas.

12. pants. Domes priekšsēdētāja vēlēšanas

(1) Domes priekšsēdētāju ievēlē no domes deputātu vidus. Tiesības izvirzīt kandidātu domes priekšsēdētāja amatam ir ikvienam domes deputātam.

(2) Domes priekšsēdētājs ir ievēlēts, ja par kandidātu nobalso vairāk nekā puse domes deputātu.

(3) Ja neviens no kandidātiem nesaņem nepieciešamo balsu vairākumu pirmajā kārtā, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem kandidātiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Ievēlēts ir tas kandidāts, kurš saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. Ja arī otrajā kārtā neviens no kandidātiem nav saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu vairākumu, tiek rīkota balsošanas trešā kārta par to kandidātu, kurš otrajā kārtā saņēmis vairāk balsu.

(4) Ja neviens no kandidātiem trešajā kārtā nav saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, rīko jaunas domes priekšsēdētāja vēlēšanas.

15. pants. Komitejas sastāva izmaiņas

(1) Deputāts izbeidz darbību komitejā, ja pēc deputāta rakstveida iesnieguma saņemšanas dome pieņēmusi lēmumu par viņa atbrīvošanu no komitejas locekļa pienākumu pildīšanas.

(2) Ja deputātu atbrīvo no komitejas locekļa pienākumu pildīšanas, no attiecīgā domes deputātu kandidātu saraksta domē ievēlētie deputāti ir tiesīgi izvirzīt citu deputātu dalībai attiecīgajā komitejā.

(3) Lai uzlabotu darba efektivitāti, dome ir tiesīga izveidot jaunu komiteju, kā arī likvidēt komiteju vai samazināt tās locekļu skaitu, nesaņemot viņu iesniegumus par darbības izbeigšanu komitejā. Izveidojot jaunu komiteju vai samazinot tās locekļu skaitu, dome lemj par komitejas sastāvu, ievērojot šā likuma 14. panta otrajā un trešajā daļā noteikto.

18. pants. Domes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka tiesības atkāpties no amata

Domes priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks var atkāpties no amata, rakstveidā paziņojot par to domei. Šādā gadījumā domes priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt pienākumus līdz nākamajai domes sēdei, kad viņa pilnvaras izbeidzas neatkarīgi no tā, vai šajā sēdē tiek ievēlēts jauns domes priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks.

19. pants. Domes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka atbrīvošana no amata

(1) Pēc vismaz vienas trešdaļas domes deputātu pieprasījuma dome lemj par domes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka atbrīvošanu no amata.

(2) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram ir tiesības pieprasīt domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata, ja domes priekšsēdētājs neievēro vai nepilda ārējo normatīvo aktu prasības, domes lēmumus vai tiesas spriedumus.

(3) Pieprasījumu par domes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka atbrīvošanu no amata izskata tuvākajā domes sēdē, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja šajā laikā nav paredzēta domes kārtējā sēde, domes priekšsēdētājs sasauc domes ārkārtas sēdi.

(4) Ja domes priekšsēdētājs šā panta trešajā daļā noteiktajā laikā nav sasaucis domes sēdi, to dara priekšsēdētāja vietnieks.

(5) Domes sēdē jautājuma izskatīšanu par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata vada domes priekšsēdētāja vietnieks. Ja domes priekšsēdētāja vietnieks tiek aizkavēts pildīt savus pienākumus, jautājuma izskatīšanu vada un domes lēmumu paraksta deputāts, kurš pirmais parakstījis šā panta pirmajā daļā minēto pieprasījumu.

(6) Domes priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks ir atbrīvots no amata, ja par to nobalso vairāk nekā puse domes deputātu.

23. pants. Novada teritoriālo vienību pārvalde

(1) Lai nodrošinātu pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību novada pagastos un novada pilsētās, pašvaldības dome izveido pagasta vai pilsētas pārvaldi vai teritoriālā iedalījuma vienību apvienības pārvaldi. Pašvaldības dome var izveidot teritoriālā iedalījuma vienību (pagastu vai pagastu un pilsētas) apvienības pārvaldi, ja pašvaldības nolikumā noteiktais novada teritoriālais dalījums ietver teritoriālā iedalījuma vienību apvienību, nodrošinot šā panta trešajā daļā minētos pakalpojumus katrā apvienību veidojošā teritoriālā iedalījuma vienībā.

(2) Pagasta vai pilsētas pārvaldi var neveidot:

1) ja novada administratīvajā teritorijā ietilpst tikai viens pagasts;

2) ja pagasta teritorijā ir mazāk nekā 500 pastāvīgo iedzīvotāju, šādā gadījumā izveidojot teritoriālā iedalījuma apvienības pārvaldi;

3) novada teritoriālajā vienībā, kurā atrodas novada administratīvais centrs, ja tajā pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību nodrošina citas novada administratīvajā centrā esošas pašvaldības pārvaldes struktūras.

(3) Pagasta vai pilsētas pārvalde nodrošina vismaz šādus pakalpojumus:

1) izsniedz izziņas atbilstoši pašvaldības kompetencei un sniedz informāciju par pašvaldības kompetencē esošiem jautājumiem;

2) pieņem valsts noteikto nodokļu un nodevu maksājumus, kuru iekasēšana ir uzdota pašvaldībai, kā arī domes noteikto nodevu maksājumus un maksājumus par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem;

3) izmaksā pašvaldības sociālos pabalstus;

4) pieņem iesniegumus un organizē atbilžu sniegšanu attiecīgajām personām;

5) nodrošina informācijas pieejamību par domes pieņemtajiem lēmumiem.

24. pants. Administratīvā komisija

(1) Administratīvā pārkāpuma procesa veikšanai, kā arī likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" noteikto uzdevumu izpildei dome izveido pašvaldības administratīvo komisiju vismaz piecu cilvēku sastāvā. Dome var izveidot pašvaldības administratīvās komisijas apakškomisijas.

(2) Pašvaldības administratīvā komisija un apakškomisija ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse tās sastāva.

26. pants. Domes darba kārtība

(1) Domes darbs notiek domes sēdēs un komiteju sēdēs.

(2) Domes darba organizāciju nosaka pašvaldības darba reglaments.

27. pants. Domes sēdes

(1) Dome lēmumus pieņem domes sēdē.

(2) Domes sēde notiek, ja tajā piedalās vairāk nekā puse domes deputātu (kvorums). Sēdes vadītājs pārliecinās par kvorumu pirms katra balsojuma. Ja nav kvoruma, sēdes vadītājs sēdi slēdz vai pārtrauc. Ja kvoruma nav arī pēc pārtraukuma, domes sēdi slēdz.

(2¹) Šā likuma 32. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā sasauktā domes kārtējā sēde notiek, ja tajā piedalās vismaz trešā daļa domes deputātu.

(3) Domes sēde ir atklāta, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Pašvaldība savā oficiālajā tīmekļvietnē nodrošina domes sēdes audiovizuālu tiešraidi.

(4) Domes sēdi vai tās daļu pasludina par slēgtu, ja nepieciešams izskatīt jautājumu, kas skar personas privāto dzīvi vai bērnu intereses, adopcijas noslēpumu, komercnoslēpumu vai citu informāciju, kuras izpaušana ir aizliegta saskaņā ar likumu. Domes slēgtās sēdes darba kārtību vai domes sēdes slēgtajā daļā iekļautos jautājumus un pieņemtos lēmumus nepublisko, bet norāda izskatāmā jautājuma un pieņemtā lēmuma būtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2023.)

29. pants. Domes ārkārtas sēdes sasaukšana

(1) Domes priekšsēdētājs domes ārkārtas sēdi sasauc pēc savas iniciatīvas vai pēc šā likuma 30. panta pirmajā daļā minēto subjektu pieprasījuma.

(2) Sasaucot domes ārkārtas sēdi, tiek noteikta sēdes darba kārtība, ierosinātā jautājuma steidzamības pamatojums, norādot sekas, kas iestāsies, ja jautājums netiks risināts steidzami, kā arī sēdes norises laiks un vieta un pievienots domes lēmuma projekts. Domes ārkārtas sēdē neskata pašvaldības budžetu un tā grozījumus.

(3) Domes lēmumu projekti, atzinumi par tiem un citi izziņas materiāli, kas noteikti pašvaldības darba reglamentā, ir pieejami visiem domes deputātiem ne vēlāk kā trīs stundas pirms domes ārkārtas sēdes.

(4) Dome ir tiesīga lemt par jautājuma izslēgšanu no domes ārkārtas sēdes darba kārtības, ja dome tās priekšsēdētāja norādīto ierosinātā jautājuma steidzamības pamatojumu atzīst par nepietiekamu. Dome var lemt par jautājuma izslēgšanu no domes ārkārtas sēdes darba kārtības arī tad, ja domes priekšsēdētājs nav norādījis ierosinātā jautājuma steidzamības pamatojumu.

(5) Paziņojumu par domes ārkārtas sēdes darba kārtību, norises laiku un vietu publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē.

30. pants. Domes ārkārtas sēdes sasaukšana pēc pieprasījuma

(1) Domes priekšsēdētājs domes ārkārtas sēdi sasauc triju darbdienu laikā, ja to pieprasa:

1) vismaz trešdaļa deputātu;

2) vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs;

3) Ministru kabinets.

(2) Iesniegumā par domes ārkārtas sēdes sasaukšanu norāda šīs sēdes darba kārtību un tam pievieno domes lēmuma projektu. Ja domes ārkārtas sēdes sasaukšanu pieprasa vismaz trešdaļa deputātu, iesniegumā norāda arī ierosināto jautājumu steidzamības pamatojumu.

(3) Domes priekšsēdētājs sasauc domes ārkārtas sēdi, nosaka šīs sēdes darba kārtību, norises laiku un vietu, ievērojot šā likuma 29. panta trešajā un piektajā daļā noteikto. Ja deputātu iesniegumā par domes ārkārtas sēdes sasaukšanu nav norādīts ierosināto jautājumu steidzamības pamatojums, domes priekšsēdētājs var nesasaukt domes ārkārtas sēdi un deputātu iesniegumā norādītos jautājumus iekļaut domes nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

(4) Dome ir tiesīga izvērtēt domes ārkārtas sēdes steidzamības pamatojumu un lemt par jautājuma izslēgšanu no sēdes darba kārtības, ja dome norādīto steidzamības pamatojumu atzīst par nepietiekamu.

(5) Šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētajos gadījumos domes ārkārtas sēdes ierosinātājs vai tā pilnvarots pārstāvis piedalās sēdē un ziņo par ierosināto jautājumu.

(6) Ja domes priekšsēdētājs šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētajos gadījumos nav sasaucis domes ārkārtas sēdi, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs vai Ministru kabinets var atkārtoti pieprasīt sasaukt domes ārkārtas sēdi, nosakot sēdes darba kārtību, norises laiku un vietu.

31. pants. Deputātu tiesības sasaukt domes ārkārtas sēdi

(1) Ja domes priekšsēdētājs un domes priekšsēdētāja vietnieks tiek aizkavēti pildīt savus pienākumus, ir atlaisti, atbrīvoti vai atkāpušies no amata un nepieciešams nodrošināt pašvaldības darba nepārtrauktību, vismaz trešdaļa domes deputātu var sasaukt domes ārkārtas sēdi, paziņojot par to deputātiem pašvaldības darba reglamentā noteiktajā kārtībā.

(2) Paziņojumā par domes ārkārtas sēdes sasaukšanu norāda domes sēdes darba kārtību, ierosināto jautājumu steidzamības pamatojumu, sēdes norises laiku un vietu un tam pievieno domes lēmuma projektu. Paziņojumu nosūta arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram.

(3) Domes ārkārtas sēdi sasauc ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc tās paziņošanas.

(4) Domes ārkārtas sēdi vada un tajā pieņemtos lēmumus paraksta deputāts, kurš pirmais parakstījis paziņojumu par domes ārkārtas sēdes sasaukšanu.

(5) Dome ir tiesīga izvērtēt domes ārkārtas sēdes steidzamības pamatojumu un lemt par jautājuma izslēgšanu no domes sēdes darba kārtības, ja dome norādīto steidzamības pamatojumu atzīst par nepietiekamu. Dome var lemt par jautājuma izslēgšanu no domes sēdes darba kārtības arī tad, ja paziņojumā par domes ārkārtas sēdes ierosināšanu nav norādīts ierosinātā jautājuma steidzamības pamatojums.

32. pants. Atkārtotas domes sēdes sasaukšana

(1) Ja uz domes sēdi deputāti nav ieradušies šā likuma 27. panta otrajā daļā minētajā skaitā, sēdes vadītājs sasauc atkārtotu:

1) domes kārtējo sēdi — ne agrāk kā pēc septiņām un ne vēlāk kā pēc 14 dienām, ja nepieciešams, papildinot sēdes darba kārtību;

2) domes ārkārtas sēdi — ne vēlāk kā nākamajā darbdienā sēdes darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai.

(2) Sasaucot atkārtotu domes sēdi, par tās darba kārtību, norises laiku un vietu sēdes vadītājs informē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, norādot arī tās domes sēdes darba kārtību, norises laiku un vietu, uz kuru neieradās nepieciešamais domes deputātu skaits.

(3) Ja uz atkārtotu domes kārtējo sēdi deputāti nav ieradušies šā likuma 27. panta otrajā daļā minētajā skaitā, sēdes vadītājs sasauc nākamo atkārtoto domes kārtējo sēdi, ievērojot šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto kārtību.

(4) Ja domes priekšsēdētājs un domes priekšsēdētāja vietnieks nesasauc atkārtotu domes kārtējo sēdi saskaņā ar šā panta pirmo vai trešo daļu, to var sasaukt vismaz trešā daļa domes deputātu. Domes sēdi vada deputāts, kurš pirmais parakstījis paziņojumu par domes sēdes sasaukšanu.

(5) Ja domes priekšsēdētājs un domes priekšsēdētāja vietnieks šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā nesasauc atkārtotu domes kārtējo sēdi, to var sasaukt arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Pašvaldības izpilddirektors triju darbdienu laikā sagatavo domes kārtējās sēdes darba kārtības projektu un nosūta to vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram ar lūgumu sasaukt domes kārtējo sēdi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs triju darbdienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas sasauc domes kārtējo sēdi, nosakot tās darba kārtību, norises laiku un vietu. Ja domes priekšsēdētājs un domes priekšsēdētāja vietnieks neierodas uz atkārtoto domes kārtējo sēdi, domes sēdes vadītāju no sava vidus ieceļ klātesošie domes deputāti.

(6) Šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā sasauktajā nākamajā atkārtotajā domes kārtējā sēdē neskata pašvaldības nolikumu, ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu un to grozījumus, šā likuma 10. panta pirmās daļas 11. un 12. punktā minētos jautājumus, jautājumus par pašvaldības iestāžu vadītāju iecelšanu amatā, kā arī jautājumu par deputāta pilnvaru anulēšanu. Dome lēmumu pieņem ar klātesošo domes deputātu balsu vairākumu.

(06.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.12.2023.)

34. pants. Domes sēdes darba kārtība

(1) Domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus dome izskata norādītajā secībā. Domes sēdes darba kārtībā iekļauto jautājumu secību var mainīt, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo domes deputātu.

(2) Domes sēdes darba kārtību var grozīt — izslēgt vai papildināt ar jauniem darba kārtības jautājumiem —, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas klātesošo domes deputātu. Domes ārkārtas sēdes darba kārtību grozīt nedrīkst, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.

35. pants. Balsošanas kārtība

(1) Balsošana domes sēdēs ir atklāta. Dome var lemt par elektroniskās balsošanas rīka izmantošanu, ja tiek nodrošināta katra deputāta autentifikācija un balsojuma atklātums, paredzot to pašvaldības darba reglamentā.

(2) Par pašvaldības domes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un izpilddirektora amatam izvirzītajām kandidatūrām balso ar vēlēšanu zīmēm vienlaikus par katram amatam izvirzītajiem kandidātiem.

36. pants. Domes lēmumu projektu iesniegšana

(1) Domes sēdē izskatāmu lēmuma projektu var iesniegt:

1) domes priekšsēdētājs;

2) domes komiteja;

3) domes deputāts;

4) domes ārkārtas sēdes ierosinātājs;

5) pašvaldības izpilddirektors;

6) iedzīvotāju padome.

(2) Domes lēmuma projekta sagatavošanas, iesniegšanas, reģistrēšanas, kā arī izskatīšanas kārtību pašvaldības institūcijās, tostarp tiesiskuma iepriekšēju pārbaudi un atbilstības pašvaldības budžetam izvērtēšanu, kā arī atzinuma saņemšanu no domes komitejām, nosaka pašvaldības darba reglamentā. Pašvaldības noteikto domes lēmuma projekta virzības kārtību var neievērot attiecībā uz domes ārkārtas sēdē, kā arī šā likuma 28. panta 1.¹ vai 1.² daļā vai 32. pantā minētajā domes kārtējā sēdē izskatāmu lēmuma projektu vai lēmuma projektu par pašvaldības domes vai administrācijas amatpersonas ievēlēšanu (iecelšanu) vai atcelšanu (atstādināšanu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2023.)

37. pants. Domes lēmumu pieņemšana

(1) Domes lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo domes deputātu un ja likumā nav noteikts citādi.

(2) Ja par lēmuma projektu nav saņemts nepieciešamais balsu skaits, lēmuma projekts ir noraidīts. Šādā gadījumā lēmuma projektu var iesniegt atkārtoti, ievērojot šā likuma 36. pantā noteikto.

(3) Dome nav tiesīga grozīt lēmuma projektu, kuru iesniedz šā likuma 30. panta pirmās daļas 2. vai 3. punktā minētais subjekts, izņemot gadījumu, kad priekšlikumu grozīt lēmuma projektu iesniedz šis subjekts vai tā pilnvarots pārstāvis.

(4) Deputāts ir uzskatāms par klātesošu balsošanā, ja viņš ir balsojis "par", "pret" vai "atturas".

(5) Domes sēdes vadītājs paraksta domes lēmumu piecu darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Ja domes sēdes vadītājs ir prombūtnē, domes lēmumu paraksta viņa pienākumu izpildītājs.

(6) Domes sēdes vadītājam ir tiesības atteikties parakstīt domes lēmumu. Šādā gadījumā domes priekšsēdētājam ir pienākums sasaukt domes ārkārtas sēdi, kurā attiecīgais lēmums tiek izskatīts atkārtoti. Domes priekšsēdētājam un domes priekšsēdētāja vietniekam nav atļauts izmantot tiesības atteikties parakstīt domes lēmumu attiecībā uz domes lēmumu, ar kuru tiek atcelts domes priekšsēdētāja vai domes priekšsēdētāja vietnieka rīkojums, iecelts amatā vai atbrīvots no tā domes priekšsēdētājs vai domes priekšsēdētāja vietnieks.

38. pants. Domes sēdes norise

(1) Domes sēdes vadītājs vada domes sēdi saskaņā ar pašvaldības darba reglamentā noteikto kārtību.

(2) Domes sēdes gaitu protokolē, kā arī veic tās audiovizuālu ierakstu.

(3) Domes sēdes protokolā ieraksta:

1) sēdes sasaukšanas vietu un laiku, norādi, vai tā ir kārtējā vai ārkārtas sēde, atklāta vai slēgta sēde;

2) sēdes atklāšanas un slēgšanas laiku;

3) sēdes darba kārtību;

4) sēdes vadītāja un sēdes protokolētāja vārdu, uzvārdu un amatu;

5) sēdē piedalījušos un klāt neesošo deputātu vārdu un uzvārdu;

6) sēdē klāt neesoša deputāta neierašanās iemeslu, ja deputāts to ir paziņojis;

7) to personu vārdu, uzvārdu un amatu (ja attiecināms), kurām sēdē dots vārds;

8) iesniegtos priekšlikumus, pieprasījumus, kā arī sēdes vadītāja rīkojumus;

9) pieņemtos lēmumus, norādot, ar cik balsīm lēmums pieņemts;

10) kuri deputāti balsojuši par vai pret attiecīgo lēmumu un kuri atturējušies no balsošanas vai nav tajā piedalījušies;

11) to deputātu vārdu un uzvārdu, kuri izteikušies par balsošanas motīviem;

12) pēc deputāta pieprasījuma viņa izteiktā viedokļa vai izteikšanās par balsošanas motīvu kopsavilkumu;

13) citu pašvaldības darba reglamentā noteiktu informāciju.

(4) Domes sēdes vadītājs un sēdes protokolētājs paraksta sēdes protokolu piecu darbdienu laikā pēc domes sēdes. Ja domes sēdes vadītājs vai sēdes protokolētājs ir prombūtnē, domes sēdes protokolu paraksta attiecīgās personas amata pienākumu izpildītājs.

(5) Deputātam piecu darbdienu laikā pēc domes sēdes protokola parakstīšanas ir tiesības rakstveidā iesniegt domes priekšsēdētājam savu viedokli par domes sēdē izskatītu jautājumu. Deputāta viedokli pievieno domes sēdes protokolam, un tas kļūst par neatņemamu domes sēdes protokola sastāvdaļu.

(6) Domes lēmumi, domes sēdes protokols, kā arī domes sēdes audiovizuālais ieraksts ir publiski pieejams, ievērojot likumā noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus. Domes lēmumus un domes sēdes protokolu publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē triju darbdienu laikā pēc to parakstīšanas. Domes sēdes audiovizuālo ierakstu ievieto pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē piecu darbdienu laikā pēc domes sēdes.

(7) Domes sēdes audiovizuālo ierakstu maksimālais glabāšanas termiņš pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē ir pieci gadi.

40. pants. Komitejas priekšsēdētājs un komitejas priekšsēdētāja vietnieks

(1) Komitejas priekšsēdētāju, izņemot finanšu komitejas priekšsēdētāju, no savu locekļu vidus ievēlē, kā arī atbrīvo no pienākumu pildīšanas attiecīgā komiteja. Komitejas priekšsēdētājs ir ievēlēts, ja par kandidātu nobalso vairāk nekā puse klātesošo domes deputātu. Deputāts vienlaikus var būt ne vairāk kā divu komiteju priekšsēdētājs.

(2) Finanšu komiteju vada domes priekšsēdētājs. Domes priekšsēdētāja prombūtnes laikā finanšu komiteju vada finanšu komitejas vadītāja vietnieks.

(3) Komitejas priekšsēdētājs pašvaldības darba reglamentā noteiktajā kārtībā:

1) sagatavo jautājumus izskatīšanai komitejas sēdē;

2) sasauc un vada komitejas sēdi;

3) nodrošina komitejas lēmumu ierakstīšanu komitejas sēdes protokolā;

4) nodrošina komitejas sagatavoto domes lēmumu projektu, atzinumu un priekšlikumu iesniegšanu domes priekšsēdētājam;

5) ziņo par komitejas kompetencē esošiem jautājumiem domes sēdē, ja komiteja nav vienojusies, ka ziņo cits komitejas loceklis.

(4) Komitejas priekšsēdētājam var būt vietnieks, kuru ievēlē šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. Komitejas priekšsēdētāja vietnieks aizvieto komitejas priekšsēdētāju prombūtnes laikā, kā arī pilda citus pašvaldības nolikumā noteiktos pienākumus.

42. pants. Komitejas ārkārtas sēde

(1) Komitejas ārkārtas sēdi sasauc komitejas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc domes priekšsēdētāja vai vismaz trešdaļas komitejas locekļu pieprasījuma.

(2) Komitejas ārkārtas sēdi sasauc 24 stundu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

(3) Paziņojumu par komitejas ārkārtas sēdes darba kārtību, norises laiku un vietu pēc sēdes sasaukšanas nekavējoties publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē.

43. pants. Komiteju apvienotā sēde

(1) Komitejas var sarīkot kopīgu sēdi un izskatīt jautājumu, kas skar šo komiteju kompetenci, ievērojot šā likuma 41. panta prasības un pašvaldības darba reglamentā noteikto kārtību. Paziņojumu par komiteju apvienotās sēdes darba kārtību, norises laiku un vietu pēc komitejas sēdes sasaukšanas nekavējoties publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē.

(2) Komiteju apvienoto sēdi sasauc un vada tās komitejas priekšsēdētājs, kura ierosinājusi sasaukt apvienoto sēdi, vai komiteju priekšsēdētāji var vienoties par citu sēdes vadītāju no sava vidus. Komiteju apvienoto sēdi vada domes priekšsēdētājs, ja sēdē piedalās finanšu komiteja.

(3) Komiteju apvienotā sēde notiek, ja tajā piedalās vairāk nekā puse katras komitejas locekļu.

(4) Komiteju apvienotajā sēdē izskatītos jautājumus atkārtoti var neizskatīt komitejas sēdē.

50. pants. Iekšējie normatīvie akti

(1) Dome un pašvaldības administrācija iekšējos normatīvos aktus izdod likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Dome izdod un triju darbdienu laikā pēc spēkā stāšanās publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē pašvaldības darba reglamentu. Pašvaldības darba reglamentā nosaka:

1) domes un tās izveidoto institūciju, izņemot iestādes, darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu;

2) domes sēdes norises kārtību;

3) iekšējo normatīvo aktu izdošanas kārtību;

4) kārtību, kādā domes priekšsēdētāja nomaiņas gadījumā organizē lietvedības un dokumentu nodošanu jaunajam domes priekšsēdētājam;

5) privāto tiesību līgumu noslēgšanas procedūru;

6) citus šajā likumā noteiktos jautājumus.

51. pants. Sabiedrības iesaistes mērķis un nosacījumi

(1) Sabiedrības iesaistes mērķis ir sekmēt efektīvu, atklātu un atbildīgu pašvaldības darbu un šā darba atbilstību administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēm.

(2) Ja sabiedrības iesaistes kārtību nosaka citi likumi vai Ministru kabineta noteikumi, šajā likumā noteiktos sabiedrības iesaistes veidus var nepiemērot.

(3) Domei ir tiesības un likumos noteiktajos gadījumos arī pienākums organizēt konsultācijas ar iedzīvotājiem, kā arī noteikt šajā likumā neminētus sabiedrības iesaistes veidus, lai veicinātu pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu ievērošanu un pašvaldības ilgtspējīgu attīstību.

(4) Pašvaldība tās darbībā atbalsta pilsoniskās sabiedrības organizācijas (biedrības un nodibinājumus), kas darbojas šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā.

(5) Pašvaldība sabiedrībai sniedz patiesu un objektīvu informāciju, pēc iespējas izmantojot dažādus saziņas kanālus.

53. pants. Konsultatīvās padomes un komisijas

(1) Lai iesaistītu sabiedrību atsevišķu pašvaldības funkciju vai uzdevumu pildīšanā, pašvaldība var izveidot konsultatīvās padomes un komisijas. Konsultatīvās padomes vai komisijas sastāvā var iekļaut domes deputātus.

(2) Konsultatīvās padomes vai komisijas izveidošanas nepieciešamību, kā arī kompetenci, sastāvu un darba organizāciju nosaka likums, domes lēmums vai domes pieņemts nolikums.

(3) Par darbu konsultatīvajā padomē vai komisijā var noteikt atlīdzību atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam, un to sedz no pašvaldības budžeta.

(4) Attiecībā uz konsultatīvo padomju un komisiju sēdēm piemērojamas šā likuma 41. panta pirmās daļas prasības. Konsultatīvo padomju un komisiju sēdes tiek protokolētas, protokoli tiek publicēti pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē.

(5) Informāciju par konsultatīvās padomes vai komisijas, izņemot komisijas, kura tiek izveidota uz citu likumu pamata, sēdes norises laiku un darba kārtību ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms tās norises vai, ja minēto termiņu nav iespējams ievērot, nekavējoties pēc sēdes sasaukšanas publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē, ievērojot likumā noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus.

54. pants. Publiskā apspriešana

(1) Lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību vietējas nozīmes jautājumu lemšanā un ievērotu iedzīvotāju intereses, pašvaldība rīko publisko apspriešanu tās autonomās kompetences jautājumos.

(2) Publisko apspriešanu rīko pēc pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju, iedzīvotāju padomes, domes vai domes priekšsēdētāja iniciatīvas un pamatojoties uz domes lēmumu. Ja publisko apspriešanu ierosina iedzīvotāji, pašvaldība var noteikt minimālo iedzīvotāju skaitu, kāds nepieciešams šādai apspriešanai.

(3) Publiskā apspriešana organizējama, ņemot vērā šajā likumā un citos likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzēto par sabiedrības līdzdalības kārtību pašvaldības attīstības plānošanas procesā. Izdevumus, kas saistīti ar publiskās apspriešanas organizēšanu, sedz no pašvaldības budžeta.

(4) Ierosinājumu par publiskās apspriešanas rīkošanu paraksta tā iesniedzējs un pievieno jautājumu vai dokumenta projektu, kas nododams apspriešanai. Ja publisko apspriešanu ierosina dome, attiecīgo dokumenta projektu pievieno domes lēmumam.

(5) Publisko apspriešanu nerīko par pašvaldības budžetu, pašvaldības pakalpojumu maksu, nodokļu vai nodevu likmēm, pašvaldības amatpersonu iecelšanu amatā un atbrīvošanu no tā, par pašvaldības iekšējās darba organizācijas jautājumiem, kā arī par jautājumiem, kas ir citu institūciju kompetencē.

55. pants. Publiskās apspriešanas norise

(1) Publiskās apspriešanas ilgums ir vismaz 30 dienas. Pašvaldība sagatavo paziņojumu par publisko apspriešanu, norādot apspriežamo jautājumu, tā pamatojumu un apspriešanas termiņu, un ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms publiskās apspriešanas sākuma nosūta paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Publiskajai apspriešanai nodotais dokuments un ar to saistītie pašvaldības lēmumi ir publiski pieejami visā publiskās apspriešanas laikā un vismaz vēl gadu pēc publiskās apspriešanas kopsavilkuma apstiprināšanas.

(3) Dome nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās informācijas publiska pieejamība klātienē centrālās pārvaldes ēkā, pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē, ievērojot Ministru kabineta prasības informācijas ievietošanai tīmekļvietnē, un citās pašvaldības noteiktajās vietās.

(4) Publiskās apspriešanas dalībniekam ir tiesības mutvārdos vai rakstveidā paust savu viedokli par apspriešanai nodoto jautājumu.

(5) Pašvaldībai ir pienākums apkopot paustos viedokļus un sagatavot kopsavilkumu par publiskās apspriešanas rezultātiem, norādot arī vērā neņemto viedokļu noraidīšanas iemeslus. Dome vai tās pilnvarota pašvaldības institūcija apstiprina kopsavilkumu un triju darbdienu laikā to publisko šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

(6) Dome mēneša laikā pēc publiskās apspriešanas kopsavilkuma apstiprināšanas lemj par publiskajai apspriešanai nodoto dokumentu.

(7) Atkārtotu publisko apspriešanu par publiskajai apspriešanai nodotu dokumentu var rīkot ne agrāk kā gadu pēc šīs publiskās apspriešanas kopsavilkuma apstiprināšanas.

56. pants. Kolektīvais iesniegums

(1) Kolektīvo iesniegumu pašvaldībai par tās kompetencē esošiem jautājumiem ir tiesīgi iesniegt Latvijas Republikas pilsoņi, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu un kuru dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā vai kuriem pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums šajā teritorijā.

(2) Kolektīvā iesnieguma iesniedzēju skaitu nosaka šādi:

1) novada pašvaldībā — atbilstoši pašvaldības administratīvajā teritorijā reģistrēto iedzīvotāju skaitam pēc aktuālajiem Fizisko personu reģistra datiem attiecīgā gada 1. janvārī:

a) līdz 15 000 iedzīvotāju — 100 iesniedzēju,

b) no 15 000 līdz 30 000 iedzīvotāju — 200 iesniedzēju,

c) vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju — 300 iesniedzēju;

2) valstspilsētas pašvaldībā, izņemot Rīgas valstspilsētas pašvaldību, — 300 iesniedzēju;

3) Rīgas valstspilsētas pašvaldībā — 2000 iesniedzēju.

(3) Kolektīvajā iesniegumā norāda, ka tas ir kolektīvais iesniegums, un ietver prasījumu pašvaldībai un īsu tā pamatojumu, kā arī norāda fizisko personu, kas pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus, tās adresi un kontaktinformāciju. Kolektīvā iesnieguma parakstītājs salasāmi norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Parakstus kolektīvajam iesniegumam var vākt arī elektroniski, ja tiek nodrošināta parakstītāju identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība.

(4) Kolektīvais iesniegums nedrīkst ietvert tādu prasījumu, kas ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai ir klaji aizskarošs. Kolektīvais iesniegums nedrīkst pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.

(5) Ja kolektīvais iesniegums nosūtīts elektroniski, iesniedz arī tehnisko informāciju, kas apstiprina kolektīvā iesnieguma parakstīšanu un ļauj pārliecināties par parakstītāju skaitu, katra parakstītāja vārdu, uzvārdu un personas kodu.

(6) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde līdz attiecīgā gada 31. janvārim nodrošina statistikas datu pieejamību pašvaldībām par attiecīgā gada 1. janvārī deklarēto un reģistrēto personu skaitu pašvaldības administratīvajā teritorijā.

57. pants. Kolektīvā iesnieguma izskatīšana

(1) Pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas pašvaldība septiņu darbdienu laikā izvērtē tā atbilstību šā likuma prasībām. Ja nepieciešams, pašvaldība triju darbdienu laikā pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas kolektīvā iesnieguma parakstītāju datus elektroniski nodod pārbaudei Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, lai pārliecinātos par parakstītāju atbilstību šā likuma 56. panta pirmās daļas prasībām. Ja iesniegums atbilst minētajām prasībām, domes priekšsēdētājs nodrošina tā iekļaušanu domes nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā un izskatīšanu. Uz attiecīgo domes sēdi uzaicināma fiziskā persona, kas pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus, un pārstāvji no institūcijām, kuras skar kolektīvajā iesniegumā ietvertais prasījums.

(2) Personai, kura ir pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus, ir tiesības domes noteiktajā kārtībā ziņot par kolektīvo iesniegumu domes sēdē, kurā tas tiek izskatīts, kā arī piedalīties tā apspriešanā (debatēs). Pašvaldība minēto personu kolektīvā iesnieguma izskatīšanas gaitā var iesaistīt arī citu pašvaldības institūciju darbā.

(3) Atbilstoši kolektīvā iesnieguma saturam dome lemj par šā iesnieguma turpmāko virzību, nosakot par to atbildīgo pašvaldības institūciju.

(4) Atbildīgajai pašvaldības institūcijai ir pienākums triju mēnešu laikā no šā panta trešajā daļā minētā domes lēmuma pieņemšanas dienas sniegt domes sēdē pārskatu par kolektīvā iesnieguma virzību.

(5) Pašvaldībai ir pienākums ne retāk kā reizi trijos mēnešos apkopot un publicēt pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē aktuālo informāciju par kolektīvā iesnieguma virzību un tā izskatīšanas rezultātiem, kā arī par to informēt personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus.

(6) Ja pašvaldība šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā konstatē, ka iesniegtais dokuments neatbilst šajā likumā noteiktajām kolektīvā iesnieguma prasībām, pašvaldība atbildi uz to sniedz Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā.

59. pants. Līdzdalības budžets

(1) Pašvaldība līdzdalības budžetu izmanto, lai veicinātu pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju iesaisti teritorijas attīstības jautājumu izlemšanā, ievērojot šā likuma prasības. Par līdzdalības budžeta izlietojumu lemj pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāji.

(2) Dome gadskārtējā pašvaldības budžetā paredz finansējumu līdzdalības budžetam vismaz 0,5 procentu apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trim gadiem.

(3) Līdzdalības budžetu iedala līdzdalības budžeta plānošanas vienībās (teritorijās), kuras nosaka pašvaldības attīstības programmā. Līdzdalības budžeta plānošanas vienība (teritorija) var būt visa pašvaldības administratīvā teritorija.

63. pants. Pašvaldības referendums

Pašvaldība likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīga rīkot pašvaldības referendumu.

64. pants. Pašvaldības darbības pārraudzība

(1) Pašvaldības darbību atbilstoši šim likumam pārrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(2) Valsts pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kuras likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldības darbības likumību, tostarp sociālās drošības un bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, un konstatē, ka pašvaldības institūcijas vai amatpersonas nepilda vai pārkāpj ārējos normatīvos aktus vai nepilda tiesas spriedumus, ir pienākums nekavējoties par to ziņot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

65. pants. Saistošo noteikumu tiesiskuma kontrole

(1) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai šajā pantā noteiktajā kārtībā ir tiesības izvērtēt jebkuru saistošo noteikumu tiesiskumu, izņemot saistošos noteikumus par pašvaldības budžetu un saistošos noteikumus teritorijas plānošanā, un nosūtīt pašvaldībai attiecīgu atzinumu, ja ministrija nav sniegusi atzinumu par saistošajiem noteikumiem šā likuma 47. pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja nozares ministrija vai cita valsts institūcija atbilstoši kompetencei konstatē pašvaldības saistošo noteikumu vai to atsevišķu normu prettiesiskumu, tā rakstveidā informē pašvaldību un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nosūtot attiecīgi argumentētu atzinumu.

(3) Ja saņemts atzinums, kurā pamatots saistošo noteikumu vai to atsevišķu normu prettiesiskums, dome izvērtē atzinumā norādītos trūkumus, nodrošina saistošo noteikumu tiesiskumu un par to informē iestādi, kas sniegusi atzinumu, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nosūtot precizētus saistošos noteikumus triju darbdienu laikā pēc to parakstīšanas.

(4) Ja dome nepiekrīt atzinumam pilnībā vai kādā tā daļā, dome sešu nedēļu laikā pēc atzinuma saņemšanas pieņem lēmumu, kurā sniedz pamatojumu, un triju darbdienu laikā pēc lēmuma parakstīšanas nosūta to iestādei, kas sniegusi atzinumu, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

(5) Attiecīgā nozares ministrija vai cita valsts institūcija mēneša laikā pēc šā panta ceturtajā daļā minētā lēmuma saņemšanas sniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai viedokli par lēmumā ietverto pamatojumu un saistošo noteikumu vai to atsevišķu normu tiesiskumu.

66. pants. Saistošo noteikumu darbības apturēšana

(1) Prettiesisku saistošo noteikumu vai to atsevišķu normu darbību ar pamatotu rīkojumu var apturēt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Rīkojumā norāda saistošo noteikumu normas, kuras atceļamas kā prettiesiskas, vai norāda, ka saistošie noteikumi atceļami kopumā. Rīkojumu triju darbdienu laikā pēc tā izdošanas publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un nosūta domes priekšsēdētājam, kas ir atbildīgs par rīkojuma izpildi. Ar rīkojuma publicēšanas dienu tiek apturēta rīkojumā norādīto saistošo noteikumu vai to atsevišķu normu darbība.

(2) Domes priekšsēdētājs divu nedēļu laikā pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma saņemšanas sasauc domes ārkārtas sēdi, kurā izskata jautājumu par saistošo noteikumu vai to atsevišķu normu atcelšanu. Domes ārkārtas sēdes norises vietu un laiku domes priekšsēdētājs nekavējoties paziņo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, nosūtot paziņojumu uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas oficiālo elektronisko adresi.

(3) Ja dome nepieņem lēmumu par saistošo noteikumu vai to atsevišķu normu atcelšanu, tā triju mēnešu laikā pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma saņemšanas iesniedz Satversmes tiesā pieteikumu par ministra rīkojuma atcelšanu. Šādā gadījumā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums par saistošo noteikumu vai to atsevišķu normu darbības apturēšanu saglabā spēku līdz Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanai.

(4) Domei nav tiesību iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma atcelšanu, ja tā nav pieņēmusi šā likuma 47. panta sestajā daļā vai 65. panta ceturtajā daļā minēto lēmumu.

(5) Ja dome vai tās priekšsēdētājs nepilda šā panta otrajā vai trešajā daļā noteikto, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izdod rīkojumu par šā panta pirmajā daļā minēto prettiesisko saistošo noteikumu vai to atsevišķu normu atzīšanu par spēku zaudējušām. Rīkojumu triju darbdienu laikā pēc tā izdošanas publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", un prettiesiskie saistošie noteikumi vai to atsevišķas normas zaudē spēku nākamajā dienā pēc rīkojuma publicēšanas, ja šajā rīkojumā nav noteikts cits tā spēkā stāšanās termiņš. Ministra rīkojums nav pārsūdzams.

67. pants. Citu pašvaldības lēmumu tiesiskuma kontrole

(1) Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija konstatē domes pieņemtā lēmuma prettiesiskumu, pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra ierosinājuma domei ir pienākums attiecīgo lēmumu atkārtoti izskatīt tuvākajā domes sēdē un lemt par lēmuma atcelšanu vai grozīšanu pilnībā vai daļā vai atstāt to negrozītu, domes lēmumā norādot šādas rīcības pamatojumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu dome nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai triju darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas.

(3) Šā panta prasības neattiecas uz administratīvajiem aktiem.

68. pants. Domes paskaidrojums

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs var prasīt domei paskaidrojumu, ja pašvaldības institūcijas vai amatpersonas nepilda vai pārkāpj ārējos normatīvos aktus vai nepilda tiesas spriedumus. Domei 20 dienu laikā pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumu par domes vai citas pašvaldības institūcijas vai amatpersonas pieļautajiem ārējo normatīvo aktu pārkāpumiem vai par tiesas sprieduma nepildīšanas iemesliem. Domes paskaidrojumu paraksta domes priekšsēdētājs.

69. pants. Domes priekšsēdētāja atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas un atlaišana

(1) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ar motivētu rīkojumu var atstādināt domes priekšsēdētāju no amata pienākumu pildīšanas, ja domes priekšsēdētājs nepilda vai pārkāpj ārējos normatīvos aktus vai nepilda tiesas spriedumus.

(2) Pirms rīkojuma izdošanas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pieprasa domes priekšsēdētājam sniegt rakstveida paskaidrojumu par pieļautajiem ārējo normatīvo aktu pārkāpumiem vai par tiesas sprieduma nepildīšanas iemesliem. Domes priekšsēdētājam ir pienākums sniegt paskaidrojumu piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Paskaidrojuma nesniegšana noteiktajā termiņā atzīstama par atteikšanos sniegt paskaidrojumu. Paskaidrojumu var neprasīt par šā likuma 30. panta sestajā daļā minēto pārkāpumu.

(3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Domes priekšsēdētāju uzskata par atstādinātu no amata pienākumu pildīšanas ar rīkojuma publicēšanas dienu.

(4) Domes priekšsēdētājam mēneša laikā pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma publicēšanas ir tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par rīkojuma atcelšanu. Ja domes priekšsēdētājs noteiktajā termiņā neizmanto tiesības vērsties tiesā, uzskatāms, ka viņš ir atlaists.

(5) Ja tiesa noraida domes priekšsēdētāja pieteikumu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma atcelšanu, uzskatāms, ka domes priekšsēdētājs ir atlaists ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums.

(6) Domes deputāts, kurš atlaists no domes priekšsēdētāja amata, atkārtoti netiek izvirzīts par šā sasaukuma domes priekšsēdētāju.

(7) Ja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums ar tiesas spriedumu tiek atcelts, domes priekšsēdētājam ir tiesības saņemt mēnešalgu par laikposmu, kurā viņš bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas.

71. pants. Ierobežojumi pašvaldības domes deputātiem

(1) Papildus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajiem amatu savienošanas ierobežojumiem domes deputāts pašvaldībā, kuras domē viņš ir ievēlēts, nedrīkst:

1) ieņemt izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka, teritoriālās pārvaldes vadītāja un viņa vietnieka amatu;

2) ieņemt pašvaldības administrācijā amatu, kura pienākumos ietilpst:

a) domes lēmumu projektu sagatavošana,

b) domes lēmumu tiesiskuma un lietderības pārbaude,

c) domes pieņemto lēmumu izpildes kontrole un uzraudzība,

d) padomu un konsultāciju sniegšana pašvaldības amatpersonām;

3) tieši vai pastarpināti sniegt pašvaldībai pakalpojumus šīs daļas 2. punktā minētajos jautājumos;

4) ieņemt pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka amatu, izņemot iestādē, kas realizē šā likuma 4. panta pirmās daļas 4., 5. un 6. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas;

5) ieņemt valdes vai padomes locekļa amatu pašvaldības kapitālsabiedrībā, tādā kapitālsabiedrībā, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopā ar citām pašvaldībām pārsniedz 50 procentus, un tādā kapitālsabiedrībā, kurā vienas vai vairāku pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopā pārsniedz 50 procentus.

(2) Domes priekšsēdētājs papildus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajiem institūcijas vadītāja pienākumiem nodrošina, ka tiek ievērots šā panta pirmajā daļā noteiktais.

72. pants. Pašvaldības manta

(1) Pašvaldības ekonomiskais pamats ir pašvaldības manta, tostarp kustamais un nekustamais īpašums, un finanšu līdzekļi.

(2) Pašvaldības manta ir nodalīta no valsts mantas un citu tiesību subjektu mantas.

74. pants. Pašvaldības gada pārskats, konsolidētais gada pārskats un gada publiskais pārskats

(1) Dome nodrošina pašvaldības gada pārskata, konsolidētā gada pārskata un gada publiskā pārskata sagatavošanu un pieejamību atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām.

(2) Dome nodrošina finanšu revīziju par gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu. Gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīzijai dome lemj par revīzijas pakalpojuma līguma slēgšanu ar zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību un izdevumus par pakalpojumu sedz no pašvaldības budžetā paredzētajiem līdzekļiem.

(3) Šā panta otrajā daļā minētās revīzijas apjomā atbilstoši Valsts kontroles norādījumiem iekļauj arī citus ar pašvaldības finanšu izlietojumu un rīcību saistītus jautājumus, ja par tiem Valsts kontrole ir informējusi Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju līdz pārskata gada 30. martam.

75. pants. Pašvaldības finanšu kontrole

Lai īstenotu pašvaldību darbības pārraudzību šajā likumā noteiktajā kārtībā un apjomā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir tiesīga pieaicināt zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību ārkārtas finanšu revīzijai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija slēdz revīzijas pakalpojuma līgumu ar zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību un izdevumus par pakalpojumu sedz no ministrijas budžetā paredzētajiem līdzekļiem. Pašvaldībai ir pienākums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības norādītajā kārtībā un termiņos sniegt ārkārtas finanšu revīzijai nepieciešamo informāciju un dokumentus.

76. pants. Lietderības revīzija

Dome var lemt par lietderības revīziju, lai:

1) kontrolētu pašvaldības finanšu līdzekļu izlietošanu atbilstoši pieņemtajam budžetam un tāmēm;

2) pārbaudītu pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību vadītāju un amatpersonu finansiālās darbības likumību un lietderību;

3) kontrolētu, vai pašvaldības finanšu līdzekļi un manta tiek apsaimniekota atbilstoši domes lēmumiem un iedzīvotāju interesēm.

77. pants. Pašvaldības iekšējās kontroles sistēma

(1) Pašvaldībā izveido iekšējās kontroles sistēmu.

(2) Iekšējās kontroles sistēmas mērķis ir nodrošināt pašvaldības:

1) efektīvu, lietderīgu un ekonomisku darbību atbilstoši kompetencei, izvirzītajiem mērķiem, uzdevumiem un pieejamiem resursiem;

2) darbību sabiedrības interesēs, veicinot labu pārvaldību;

3) iespējamo korupcijas un interešu konflikta izveidošanās risku novēršanu;

4) mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas, neefektīvas un nelietderīgas izmantošanas novēršanu;

5) pieļauto kļūdu savlaicīgu identificēšanu un novēršanu un nepieciešamo uzlabojumu veikšanu;

6) savlaicīgu ticamas finanšu vai vadības informācijas iegūšanu un aizsardzību pret informācijas neatļautu izpaušanu.

(3) Lai nodrošinātu efektīvu darbību, pārvaldības, risku vadības un kontroles novērtēšanai pašvaldībās izveido iekšējā audita sistēmu. Pašvaldības var sadarboties iekšējā audita veikšanā.

78. pants. Sadarbības veidi

(1) Pašvaldības sadarbojas, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto.

(2) Pašvaldībām ir tiesības veidot kopīgas biedrības, iestādes un komisijas, kā arī iestāties tajās.

(3) Pašvaldības un pašvaldību biedrības var sadarboties ar citu valstu pašvaldībām, to apvienībām un citām ārvalstu institūcijām, ja šāda sadarbība nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem, starptautiskajām saistībām un atbilst vienotai valsts ārpolitikai. Pašvaldības pirms sadarbības uzsākšanas ar ārvalstu pašvaldībām, pašvaldību biedrībām un citām ārvalstu institūcijām konsultējas ar Ārlietu ministriju, ja to lūdz Ārlietu ministrija vienotas valsts ārpolitikas īstenošanai. Pašvaldībai vai pašvaldību biedrībai ir pienākums informēt Ārlietu ministriju par noslēgto sadarbības līgumu ar ārvalstu pašvaldību, pašvaldību apvienību un citām ārvalstu institūcijām.

79. pants. Pašvaldības dalība biedrībās un nodibinājumos

(1) Pašvaldību kopīgu interešu īstenošanai pašvaldības var dibināt kopīgas biedrības un nodibinājumus, ievērojot šajā likumā un Biedrību un nodibinājumu likumā noteikto.

(2) Pašvaldību biedrība, kurā par biedriem ir iestājusies vairāk nekā puse no visām valstspilsētu pašvaldībām, kā arī vairāk nekā puse no visām novadu pašvaldībām, ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības sarunās ar Ministru kabinetu.

(3) Dome var lemt par pašvaldības dalību biedrībā vai nodibinājumā, kas neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam, ja pašvaldības dalību biedrībā vai nodibinājumā paredz starptautiskie normatīvie akti, likums vai Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldības dalība ir nepieciešama sabiedrības virzītas vietējās attīstības īstenošanai.

(4) Biedrībā vai nodibinājumā pašvaldību pārstāv domes priekšsēdētājs vai cita domes pilnvarota pašvaldības amatpersona.

80. pants. Kopīgas iestādes

(1) Kopīgu uzdevumu risināšanai pašvaldības, savstarpēji vienojoties, var izveidot kopīgas iestādes. Šādas iestādes darbojas uz attiecīgo domju apstiprināta nolikuma pamata. Nolikums nosaka pašvaldību kopīgās iestādes (turpmāk — kopīgā iestāde) kompetenci, tās finansēšanas, uzraudzības, likvidēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā notiek izstāšanās no kopīgās iestādes, un citus pašvaldību kopīgās iestādes darbības jautājumus.

(2) Publisko un privāto tiesību jomā kopīgā iestāde darbojas attiecīgo publisko tiesību juridisko personu vārdā. Kopīgajai iestādei īpašumā, valdījumā vai lietošanā var būt kustama manta. Nekustamais īpašums kopīgajai iestādei var būt valdījumā vai lietošanā. Kopīgajai iestādei ir patstāvīgs budžets.

(3) Ja pašvaldības nolikumā vai citā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts kopīgās iestādes administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanas pienākums, šīs iestādes administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā. Par kopīgās iestādes nodarītajiem zaudējumiem publisko vai privāto tiesību jomā atbild šo iestādi veidojošās pašvaldības proporcionāli to skaitam, ja pašvaldības nevienojas citādi.

(4) Kopīgās iestādes pārraudzību šo iestādi izveidojušās pašvaldības īsteno ar uzraudzības padomes starpniecību. Ja pašvaldības izveido vairākas kopīgās iestādes, to pārraudzībai var izveidot vienu uzraudzības padomi. Šīs padomes sastāvā ir vismaz trīs locekļi, bet ne mazāk par kopīgo iestādi veidojošo pašvaldību skaitu. Katra pašvaldība darbam uzraudzības padomē deleģē domes priekšsēdētāja vietnieku, kā arī, pēc saviem ieskatiem, — citas amatpersonas. Kopīgās iestādes uzraudzības padomes darbu vada uzraudzības padomes priekšsēdētājs. Uzraudzības padomes priekšsēdētāja pienākumus pilda pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks, ja pašvaldības nevienojas citādi. Uzraudzības padome darbojas saskaņā ar attiecīgo pašvaldību domju apstiprinātu nolikumu, kurā reglamentē šīs padomes kompetenci un darbības kārtību, kā arī padomes priekšsēdētāja izraudzīšanās kārtību, padomes locekļu tiesības, pienākumus un aizvietošanas kārtību. Uzraudzības padome:

1) apstiprina kopīgās iestādes darbības plānu un gada budžetu;

2) nosaka kopīgās iestādes vadītāja mēnešalgu;

3) pieņem darbā un atbrīvo no tā, kā arī disciplināri soda kopīgās iestādes vadītāju;

4) novērtē kopīgās iestādes darbības rezultātus, kā arī ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju par šīs iestādes darbību;

5) veic citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

(5) Pašvaldības var izveidot kopīgo iestādi — pašvaldības aģentūru, kuras izveidi un darbību nosaka Publisko aģentūru likums.

81. pants. Pašvaldību kopīga komisija

(1) Pašvaldību uzdevumu vai autonomo funkciju izpildes nodrošināšanai pašvaldības var izveidot kopīgu komisiju. Lēmumu par kopīgas komisijas izveidošanu pieņem katras komisiju veidojošās pašvaldības dome.

(2) Pašvaldību kopīgā komisija (turpmāk — kopīgā komisija) darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru apstiprina katras komisiju veidojošās pašvaldības dome. Nolikums nosaka kopīgās komisijas kompetenci, finansēšanas, uzraudzības un likvidēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā notiek pašvaldības izstāšanās no kopīgās komisijas vai iestāšanās tajā, un citus kopīgās komisijas darbības jautājumus.

(3) Publisko un privāto tiesību jomā kopīgā komisija darbojas kopīgo komisiju veidojošo publisko tiesību juridisko personu vārdā.

(4) Kopīgo komisiju var pilnvarot pieņemt lēmumus atbilstoši tās kompetencei. Ja pašvaldības nolikumā vai citā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts kopīgās komisijas administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanas pienākums, šīs komisijas administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.

(5) Par kopīgās komisijas nodarītajiem zaudējumiem publisko vai privāto tiesību jomā atbild kopīgo komisiju veidojošās pašvaldības proporcionāli to skaitam, ja pašvaldības nevienojas citādi.

83. pants. Sarunu protokols

(1) Saskaņošanas rezultāti par šā likuma 82. panta pirmajā daļā minētajiem jautājumiem tiek noformēti sarunu protokola veidā, ja likums vai Ministru kabineta noteikumi neparedz citu saskaņošanas kārtību.

(2) Sarunu protokolu par saskaņotajiem jautājumiem un domstarpībām izskata Ministru kabinets.

(3) Ministru kabinets, nosūtot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta likumprojektu vai vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, tam pievieno šā panta pirmajā daļā minēto protokolu, kurā fiksēti ar pašvaldībām saskaņotie jautājumi un domstarpības.

84. pants. Ministru kabineta pilnvaras

(1) Ministru kabineta loceklim vai viņa pilnvarotam pārstāvim ir tiesības piedalīties domes sēdē un sniegt viedokli jautājumā par attiecīgās nozares politiku.

(2) Ministru kabinetam un Ministru kabineta loceklim ir tiesības saņemt no pašvaldības informāciju jautājumos, kas saistīti ar attiecīgās pašvaldības darbību un valsts tiešās pārvaldes kompetenci nozares politikā.

(3) Nozares ministrijai, veicot tās kompetencē esošās politikas īstenošanas iekšējo auditu vai starpresoru auditu, ir tiesības saņemt no pašvaldības informāciju, piekļūt tās resursiem, telpām, fizisko personu datiem, kā arī saņemt skaidrojumus jautājumos, kas saistīti ar attiecīgo iekšējo auditu.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par pašvaldībām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11. nr.; 1995, 14. nr.; 1996, 13. nr.; 1997, 5., 23., 24. nr.; 1998, 6., 15., 22. nr.; 2000, 2., 14. nr.; 2001, 3. nr.; 2002, 14. nr.; 2003, 14. nr.; 2005, 6. nr.; 2008, 16. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196. nr.; 2010, 106., 205. nr.; 2011, 201. nr.; 2013, 36. nr.; 2014, 123. nr.; 2015, 208. nr.; 2019, 251. nr.; 2020, 37., 202.A nr.; 2021, 118. nr.).

2. Šā likuma 4. panta pirmās daļas 21. punkts daļā par pašvaldības pienākumu nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību un 14. punkts daļā par pienākumu izveidot un finansēt pašvaldības policiju stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

3. Attiecībā uz pašvaldības administrācijas darbiniekiem, ar kuriem darba tiesiskās attiecības nodibinātas līdz 2022. gada 31. decembrim, šā likuma 20. panta sestā, septītā, astotā un devītā daļa ir piemērojama no 2024. gada 1. janvāra.

4. Dome līdz 2023. gada 30. jūnijam lemj par darba tiesisko attiecību turpināšanu ar pašvaldības izpilddirektoru, ja viņš tam piekrīt, un viņa iecelšanu amatā, ievērojot šā likuma 21. pantā noteikto kārtību. Ja pašvaldības izpilddirektors nepiekrīt turpināt darbu izpilddirektora amatā, dome lemj par izpilddirektora amata kandidātu konkursa rīkošanu. Pašvaldības izpilddirektora pilnvaru termiņu skaita no dienas, kad viņš ir iecelts amatā šajā punktā noteiktajā kārtībā.

5. Dome līdz 2023. gada 30. jūnijam ieceļ pašvaldības izpilddirektora vietnieku, ievērojot šā likuma 21. pantā noteikto kārtību, ja izpilddirektora vietnieka amats ir paredzēts pašvaldības nolikumā. Ja pašvaldībā jau ir izpilddirektora vietnieks, viņa iecelšana amatā tiek izvērtēta pārejas noteikumu 4. punktā noteiktajā kārtībā.

7. Pašvaldības gadskārtējā budžetā paredz finansējumu līdzdalības budžetam, sākot ar 2025. gadu.

8. Šā likuma 71. panta pirmās daļas 4. un 5. punktā paredzētie domes deputāta amata savienošanas ierobežojumi ir attiecināmi uz domes deputātiem, kas amatā ievēlēti, sākot ar 2025. gada pašvaldību vēlēšanām. Domes deputāti, kuri amatu domē ieņem līdz 2025. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās domes pirmās sēdes dienai, nedrīkst ieņemt:

1) attiecīgās pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka amatu, izņemot amatu iestādē, kas īsteno šā likuma 4. panta pirmās daļas 4., 5., 6. vai 7. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas;

2) valdes locekļa amatu attiecīgās pašvaldības kapitālsabiedrībā, tādā kapitālsabiedrībā, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopā ar citām pašvaldībām pārsniedz 50 procentus, un tādā kapitālsabiedrībā, kurā vienas vai vairāku pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopā pārsniedz 50 procentus, izņemot kapitālsabiedrību, kas īsteno no šā likuma 4. panta pirmās daļas 6. vai 7. punktā noteiktajām pašvaldības autonomajām funkcijām izrietošu pārvaldes uzdevumu.

9. Šā likuma 77. panta trešajā daļā ietvertais pienākums pašvaldībai izveidot iekšējā audita sistēmu stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

10. Pašvaldības līdz 2023. gada 30. jūnijam likvidē to izveidotās biedrības un nodibinājumus, kas neatbilst šā likuma 79. pantā noteiktajam, vai izbeidz savu dalību šādās biedrībās un nodibinājumos.

11. Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. decembrim izdod šā likuma 82. panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Pašvaldību un ministriju sarunu rīkošanai 2023. gadā piemērojami Ministru kabineta 2004. gada 6. jūlija noteikumi Nr. 585 "Kārtība, kādā Ministru kabinets saskaņo ar pašvaldībām jautājumus, kas skar pašvaldību intereses", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

12. Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. martam:

1) pieņem nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai tos saskaņotu ar šo likumu;

2) izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos, lai tos saskaņotu ar šo likumu.

13. Šā likuma prasība vērsties kompetentajā valsts drošības iestādē, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, piemērojama tiem domju priekšsēdētājiem un priekšsēdētāju vietniekiem, kuri attiecīgo amatu ieņems pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām. Ja līdz 2025. gada pašvaldību vēlēšanām Saeima pieņem likumu par domes atlaišanu un notiek jaunas domes vēlēšanas, šī prasība piemērojama arī jaunievēlētās domes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam.

(21.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2024.)

14. Pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūta pieprasījumu kompetentajai valsts drošības iestādei par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu personām, kas pašvaldības izpilddirektora vai izpilddirektora vietnieka amatu ieņem 2024. gada 1. jūnijā, ne vēlāk kā viena mēneša laikā no šā datuma. Ja speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam netiek saņemta, persona no pašvaldības izpilddirektora vai izpilddirektora vietnieka amata atbrīvojama.

(21.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2024.)